Zoba vitalitātes zudums un ārstēšanas iespējas
Zobs var zaudēt vitalitāti kariesa vai traumas dēļ.
Ir divas ārstēšanas iespējas. Visbiežāk no zoba izņem pulpu — nervu un asinsvadu kūlīti — un sakņu kanālu aizpilda. Ja bojājums ir plašs, zobu atjauno ar pildījumu vai saknes inleju un kroni.
Otra pieeja ir zoba izņemšana, it īpaši tad, ja cieto audu bojājums ir plašs vai zoba saknes galā ir nopietns iekaisums.
Profesors Kristaps Rudzītis (1899–1978) ir Latvijas zināmākais ārsts, kurš nopietnu uzmanību pievērsa nedzīvu zobu saistībai ar vispārējām slimībām. Pacientiem, kuri vēlējās ārstēties pie profesora, viņš lika izņemt visus nedzīvos zobus.
Ir publikācijas, kurās norādīts, ka pat ideāli ārstēta zoba saknes galā saglabājas anaeroba infekcija, jo nav iespējams izņemt visas organiskās vielas. Laika gaitā sākas to sadalīšanās process.
Plašākai informācijai: Google meklētājā ievadiet atslēgvārdus toxic tooth.
Baktēriju radītie toksīni samazina imunitāti un veicina nopietnu slimību attīstību.
Atļaušos šo problēmu sīkāk neizvērst šajā īsajā bukletā, jo pretējā gadījumā tikai retais to izlasīs.
Papildu informācija par sakņu kanālu ārstēšanu
Amerikas Endodontistu asociācija ir aprēķinājusi, ka katru gadu tiek veikta 15,1 miljona zobu sakņu kanālu ārstēšana. Šo procedūru mērķis ir saglabāt zoba ārējo košļāšanas virsmu.
Ja kariesa, plaisas vai mehāniska bojājuma dēļ ir bojāta emalja un dentīns, zobā var iekļūt baktērijas, savukārt pulpā var veidoties infekcija, abscess vai nekroze.
Sakņu kanālu ārstēšanas laikā no zoba izņem inficētos un atmirušos audus, kā arī tā iekšējo struktūru, tostarp nervu un asinsvadus. Iztīrītos sakņu kanālus izskalo, aizpilda ar gutaperču.
Pēc šīs procedūras zobs ir „nedzīvs”, un tajā vairs nepastāv tā dēvētā neredzamā zobu suka jeb zoba limfas sistēma. Zobs paliek žokļa kaulā, kur siltumā joprojām dzīvo baktērijas. Tā kā zobā vairs nav asinsrites, imūnsistēma tajā nespēj veikt savas dabiskās aizsardzības funkcijas.
Šāda vide ir labvēlīga baktērijām un rada īpaši piemērotus apstākļus anaerobajām baktērijām. Tās vienmēr ir spēcīgākas par pārējām baktērijām.
Džozefs Iselss (Josef Issels) bija pirmais, kurš izvirzīja teoriju, ka bojāta imūnsistēma ļauj attīstīties vēzim. Par iespējamajiem vaininiekiem viņš uzskatīja iekaisušas mandeles, strutainus perēkļus žoklī un endodontiski ārstētus zobus.
Viņš secināja:
Manā klīnikā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka uzņemšanas brīdī 98 % pieaugušo vēža pacientu bija 2–10 nedzīvu zobu un katrs no tiem bija kā bīstama toksīnu fabrika.
Iselsa aprakstīto saistību starp hronisku infekciju, iekaisumu un vēzi apstiprina jaunākie epidemioloģiskie dati. Žurnālā The Journal of Clinical Investigation publicētā rakstā par kādu pētījumu apgalvots, ka „hronisks iekaisums, ko izraisījusi ilgstoša parazītu, baktēriju vai vīrusu infekcija, ir galvenais vēža attīstības dzinulis”.
Iselss saviem pacientiem ieteica izņemt zobus, kuriem veikta sakņu kanālu ārstēšana.
Informācijas avoti
· Instagram publikācija
· Anaerobā infekcija — iLive
· Anaerobās infekcijas: definīcija un pacientu izglītošana
