Kas ir D vitamīns?

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus arī hormons ar daudzveidīgām funkcijām cilvēka organismā. Tas ir galvenais kaulu metabolisma hormons. Ja D vitamīna līmenis ir zem normas, var pazemināties imunitāte un palielināties iekaisuma risks.

D vitamīnu sauc arī par saules vitamīnu. Organismā tas sintezējas ādā ultravioleto staru (UV starojuma) jeb saules starojuma ietekmē. Tomēr šī endogēnā sintēze ir pakļauta ievērojamām svārstībām, kas ir atkarīgas no gadalaika.

Lielākais dabiskais D vitamīna avots ir saule. Tā kā Latvijā saules daudzums nav pietiekams un ar uzturu nav iespējams uzņemt nepieciešamo D vitamīna daudzumu, tas jāuzņem papildus.

D vitamīna līmenis asinīs

Par D vitamīna normu uzskata 30-100 ng/ml, taču ir zinātnieki, kuri uzskata, ka augšējo normas robežu būtu pareizāk noteikt 300 ng/ml.

Minētais avots: www.vitamindservice.de (ļoti laba mājaslapa).

D3 vitamīna rādītājs asinīs 60 ng/ml uzskatāms par minimālo optimālo līmeni. Ir medicīnas autoritātes, kuras uzskata, ka 300 ng/ml nav bīstams līmenis. Ja pagaidām paliekam pie 130 ng/ml, tas nebūs nāves iemesls, bet samazināsies infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu, kā arī citu slimību riski.

Minimālajam 25(OH)D līmenim asins analīzēs jābūt vismaz 60 µg/ml. Lai D vitamīns spētu uzturēt veselību labā stāvoklī, tā daudzumam jābūt 80-130 µg/ml.

D3 un K2 vitamīna kombinācija

Mēs piekrītam viedoklim, ka labākā kombinācija ir D3 vitamīns kopā ar K2 vitamīnu.

Ērts un efektīvs veids, kā ikdienā uzņemt D vitamīnu, ir D3 un K2 uztura bagātinātājs. Tas satur D3 vitamīnu ļoti augstā devā kombinācijā ar dabīgu K2 natto MK-7 vitamīnu. MK-7 (menahinons) ir dabīgs K2 natto vitamīns, kas nodrošina kaulu mineralizāciju.

Ir brīdinājumi par D3 vitamīna pārdozēšanu. Lielākās bažas ir saistītas ar kalcija līmeņa paaugstināšanos asinīs un nierakmeņu veidošanos. Šo problēmu atrisina K2 vitamīns, transportējot kalciju uz kauliem un tādējādi mazinot osteoporozes risku.

K2 vitamīns ir dabiska K vitamīna aktīvā forma - menahinons-7 jeb MK-7 - ar augstu bioaktivitāti un bioefektivitāti, proti, pilnīgāku izmantošanu organismā salīdzinājumā ar citām K vitamīna formām.

K2 vitamīns organismā piedalās kaulu mineralizācijā: tas palīdz ar uzturu uzņemtajam kalcijam saistīties kaulos, tādējādi palīdzot uzturēt kaulu veselību, kā arī neļauj kalcijam nogulsnēties asinsvadu sieniņās un uz sirds vārstuļiem vai veidot nierakmeņus.

Pajautājiet tiem, kuri biedē ar pārdozēšanu, kādi ir pārdozēšanas simtomi. Vienīgais, ko zinām ir hiperkalciēmija, bet to samazina K2.

D vitamīna funkcijas

1. palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību un nodrošina normālu muskuļu darbību;

2. palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs;

3. veicina normālu kalcija un fosfora uzsūkšanos un izmantošanu organismā;

4. veicina normālu imūnsistēmas darbību;

5. ir nepieciešams šūnu dalīšanās procesam.

Faktori, kas samazina D vitamīna daudzumu organismā

1. Smēķēšana, tostarp pasīvā smēķēšana.

2. Vides faktori: ģeogrāfiskais platums (atrašanās tālāk no ekvatora) un gadalaiks, īpaši ziema.

3. Individuālie faktori: novecošanās, nosedzošs apģērbs, kas neļauj ādai piekļūt saules stariem, un saules aizsarglīdzekļu lietošana.

4. Aptaukošanās, jo D vitamīnam piemīt tendence uzkrāties taukaudos.

5. Aknu un nieru bojājumi.

6. Medikamenti: glikokortikoīdi, pretkrampju līdzekļi, barbiturāti un rifampicīns.

Saslimšanas un stāvokļi, kas saistīti ar pazeminātu D vitamīna līmeni

1. Osteoporoze, rahīts, nosliece uz lūzumiem, muskuļu vai kaulu sāpes un pastiprināta zobu bojāšanās.

2. Imūnsistēmas spēju pasliktināšanās: biežas saaukstēšanās, ilgstoša noguruma sajūta un nespēks.

3. Hroniskas aknu un nieru slimības.

4. Paaugstināts asinsspiediens.

5. Plaušu slimības un astma.

6. Autoimūnas un hroniskas iekaisuma slimības: 1. un 2. tipa cukura diabēts, multiplā skleroze, psoriāze, Krona slimība, reimatoīdais artrīts un vairogdziedzera saslimšanas.

7. Onkoloģiskas saslimšanas: zarnu, prostatas un krūts dziedzera audzēji.

8. Apziņas traucējumi: atmiņas pasliktināšanās, domāšanas problēmas u. c.

9. Depresija. 100 % depresijas slimnieku ir D vitamīna deficīts (trūkst Ca2+, samazinās neironu aktivitāte un sākas depresija).

10. Periodontīts - zobu balstaudu slimība, kas izraisa zobu izkrišanu un kaula zudumu.

11. Periimplantīts, augmentācijas materiālu un implantu “nepieņemšana”.

D vitamīna līmeņa noteikšana

D vitamīna līmenis būtu jānosaka vismaz reizi gadā. Ziemeļu puslodē piemērots laiks varētu būt oktobra beigas, kad vasaras saules starojuma ietekme uz D vitamīna sintēzi jau ir beigusies.

Mēs piekrītam viedoklim, ka D3 vitamīna un kalcija analīzes jāveic ik pēc trim mēnešiem, lai koriģētu uzņemamā D3 un K2 kompleksa lietošanu.

Vēlamā dienas uzturošā deva:

1. pieaugušam cilvēkam - 5,0-10,0 mikrogrami (µg) jeb 200-400 starptautiskās vienības (IU);

2. grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā - 10 µg (400 IU);

3. cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma - 20 µg (800 IU).

Ja ir konstatēts D vitamīna deficīts (kas ir ļoti ticams), nekavējoties jāuzsāk D vitamīna aizstājterapija ar uztura bagātinātāju; ieteicams to lietot kombinācijā ar K2 vitamīnu.

Pētījumu konspekti

D vitamīna trūkums un demences risks

Doctus: D vitamīna trūkums un demences risks

Pētījumā secināts, ka pastāv asinīs cirkulējošā D vitamīna slieksnis, zem kura palielinās Alcheimera slimības un demences risks. Pirms pētījuma pētnieki minēja, ka šis slieksnis varētu būt 25-50 nmol/L, un pētījumā apstiprinājās, ka D vitamīna līmenis virs 50 nmol/L ir cieši saistīts ar labu smadzeņu veselību.

Tomēr pētnieki ir piesardzīgi un neiesaka uzreiz sākt masveidīgu D vitamīna lietošanu gados veciem cilvēkiem, lai samazinātu demences risku. Nepieciešami plašāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai D vitamīna līmeņa paaugstināšana palīdzētu izvairīties no demences attīstības.

D vitamīns un redzes veselība

Doctus: Pārsteidzošais D vitamīns

Preklīniskos un klīniskos pētījumos novērots, ka D vitamīns nomāc audzēja šūnu augšanu, domājams, pateicoties angioģenēzes inhibīcijai audzējā. Tā kā angioģenēzes procesi tīklenē ir vairāku aklumu izraisošu slimību patoģenēzes pamatkomponents, iespējams, D3 vitamīnu vai kalcitriolu varētu sekmīgi izmantot dažādu acu slimību ar neovaskulāru komponentu ārstēšanā.

D vitamīns, cukura diabēts un sirds un asinsvadu sistēma

Doctus: D vitamīna nozīme organismā

Zems D vitamīna līmenis var norādīt uz 2. tipa cukura diabēta attīstību 10-17 gadus vēlāk. Veseliem pieaugušajiem 25(OH)D koncentrācijas pieaugums no 25 ng/ml līdz 80 ng/ml insulīna jutīgumu var uzlabot par 60 %.

Saistība starp D vitamīna deficītu un mirstības pieaugumu sirds un asinsvadu sistēmas slimību, kā arī citu iemeslu dēļ ir pierādīta daudzos pētījumos.

Taču citos pētījumos šāds D vitamīna lietošanas efekts nav pierādīts, tāpēc var teikt, ka D vitamīna nozīme 2. tipa cukura diabēta pacientu glikēmijas kontrolē ir neskaidra.

D vitamīns un obstruktīva miega apnoja (OMA)

Rezultāti

D vitamīna deficīts tika konstatēts 59,5 % izmeklēto asins paraugu. Tas biežāk tika novērots sievietēm, cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, afroamerikāņiem, smēķētājiem, kā arī hipertensijas un diabēta pacientiem.

Secinājumi

OMA un īss miegs ir neatkarīgi faktori, kas pieaugušajiem saistīti ar D vitamīna deficītu. Ar vecumu saistītās D vitamīna metabolisma izmaiņas un miega traucējumu biežums varētu būt savstarpēji saistīti lielumi.

Papildu informācija tīmeklī

59 minūtes par D vitamīnu (YouTube)

 Как принимать витамин D3? | Доктор Ирина Мироновна (YouTube)

Ko iesaka darīt, lai labāk uzsūktos D vitamīns?

Par cik D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, ir nepieciešama žults, kas šķeļ taukus, tiem nonākot tievajās zarnās.

Žults izdalīšanos kavē un veicina daudzi faktori. Te nav īstā vieta to visu analizēt.

Galvenie kavējošie faktori ir aknu slimības, N. vagus vāja darbība, žultspūšļa sieniņu muskulatūras vājums un žultsvada spazmas.

Žults izdalīšanos veicina augstāk minēto faktoru samazināšana.

Ir ieteikumi no rīta izdzert glāzi ne pārāk karsta ūdens ar tējkaroti ābolu vai vīnogu etiķa vai citrona sulas.

Nenovērtēta ir vēdera masāža, it īpaši aknu un žultspūšļa apvidū. Tā veicama, 45 grādu leņķī iespiežot pirkstus zem labā ribu loka.

Labi priekšlasījumi par šo tēmu atrodami internetā.

Sākumam iesaku ārstu A. Ogulovu.

Прямой эфир с Александром Тимофеевичем. Вопрос-Ответ — Bing video

Огулов Александр. День здоровья — YouTube

Dr. Steven Gundry 5. minūtē runā par 150 kā normu. Toksicitāti nav redzējis.

https://www.youtube.com/watch?v=lDusQFqUEjE

Turpinājums sekos, jo informācija nāk neierobežoti.

Šo ieteikumu pildīšana uzlabos aknu un citu vēdera dobuma orgānu darbību. Laba žults attece samazina žultsakmeņu veidošanos, kas ļauj samazināt to iesprūšanas iespēju žultsvadā. Tas ir ļoti sāpīgs process un pārsvarā tiek ārstēts, izņemot žultspūsli, kas noved pie nākamajām problēmām.

Iesakām divas reizes gadā veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, lai laikus atklātu problēmu sākumu.