Skatījums uz situāciju medicīnā.
Sākšu ar man tuvu piemēru.
Vairumam ir zināma saspiestu (šķību) zobu problēma. Īsumā izklāstīšu Make Mew, kurš ir no zobārstu dinastjas (viņa tēvs zināms kā aktīvs ortotropijas propogandētājs), lekciju ortodontiem.
Viņš sāka ar jautājumu - Kas mēs esam? Ārsti vai pārdevēji?
Viduslaikos sākās vieglāka dzīve un pieauga nepareizu sakodienu (NS) gadījumi.
19. gs. 70 . gados sākās industriālā revolūcija, samazinājās fiziskā darba apjoms, cilvēki kļuva mazkustīgāki (tizlāki). Pārtika kļuva mīkstāka, līdz ar to neattīstījās žokļi, kā rezultātā zobiem pietrūkst vietas. Jāpiemin, ka dabīgas dzemdības un barošana ar krūti, citu starpā ietekmē arī žokļu attīstību.
Šīs problēmas risinināšanu piedāvāja dr. Frankel ar fonkcionāliem aparātiem, kas radīja dikomfortu pie nepareizām kustībām. Tie nebija ļoti estētiski aparāti.
Dr. Engls (Angle) piedāvāja patīkamāku risinājumu ar platītēm, kas iztaisnoja zobu rindu, bet neiedarbojās uz apkārtējiem audiem, t.i. , muskuļiem, saitēm un kauliem.
Nav grūti uzminēt kuru risinājumu vairums izvēlējās.
Tā ir atbilde uz sākuma jautājumu. Kur aitas, tur cirpēji. Situācijā, kad pacienti nevēlas piepūlēties, bet labprātāk pērk veselību, ir sistēma, kas to veicina, jo var nopelnīt vairāk. Ortodonti, pārsvarā ir labi ārsti. Saregulē sakodienu, bieži tikai augšējo zobu rindu, par sakodienu, žokļu locītavu un vēl dažus “sīkumus”piemirstot .
Ir uzskats, ka tagad ir nepareiza sakodiena pandēmija. Ka šī problēma ir apzināta nav pārliecības. Lēmumu pieņēmēji, pareizāk, tiem kuriem būtu jāpieņem lēmumi, nav potences to apzināties un mainīt.
Kurš vairāk nopelna dietologs vai ķirurgs- tauku atsūcējs?
Lai ārstētu slimību, jāzin tās etioloģiju (cēloņus), patoģenēzi (attīstību) un iespējamās ārstēšanas izvēles. Tāpēc jautājiet ārstam šos jautājumus. Ap 90% ārstu nešaubās un piedāvā metodi, ko izvēlējušies.
No otras puses ir 90% pacienti, kuri grib “nopirkt” veselību, nevis paši ko darīt un izzināt problēmu.
Esošā sistēma veicina šo tendenci, jo ir peļņu nesoša.
Lai izietu no šīs sistēmas ir jāmainās pašiem , jāmeklē holistiski domājoši ārsti un pašiem jāmācās medicīna, vismaz par aktuālajām slimībām. Tad varēsiet uzdot gudrus jautājumus, cerībā saņemt gudras atbildes.
Šķiet Hipokrāts teicis - Labs ārsts ārstē slimību, bet izcils ārsts ārstē cilvēku.
Tradicionālās Ķīniešu medicīnas viens no pamatprincipiem ir – izārstēties iespējams ir tikai augstākā apziņas līmenī, nevis tajā kurā esi saslimis.
“Panika , tā ir puse no slimības. Miers-puse no veselības. Pacietība-atveseļošanās sākums.” Avicenna
Pēteris Kļava uzskata, ka 95% cilvēku visu zina vai jūtas laimīgi, jo neko nezin, tikai 5% šaubās un meklē patiesību, mēs gribam, lai pēdējais cipars būtu lielāks mūsu līdzcilvēkos.
Līdzīgs stāsts iespējams par visām specialitātēm.
Mūsdienu medicīna ir neticami progresējusi invazīvās jomās un terminālo stāvokļu ārstēšanā, bet piedzīvojusi fiasko cīņā ar hroniskām slimībām.
Piekrītu viedoklim, ka vienīgā izeja no nenovēršamās “tradicionālās” medicīnas sistēmas kraha ir holistiskās medicīnas popularizēšana
Veselā garā vesela miesa.
Nav nepieciešams ārsta diploms, lai saprastu slimības cēloņus un adekvātas terapijas principus. Tāpēc ārstam ir jāspēj pacientam tos izskaidrot, la maksimāli pacientu iesaistītu profolakses un izveseļošanās procesā.
Labs salīdzinājums. Saņemot ārsta diplomu, esošo zināšanu kopumu var salīdzināt ar pieliekamo kambari, kurā ir produkti, kas nekad nebojājas, produkti ar zināmu glabāšanas laiku un ātri bojājošies produkti, kas jāmet ārā un jāmaina uz svaigiem. Tāpat ir ar zināšanām. Ir nemainīgas vērtības, piemēram, anatomija, bet ir zināšanas, kas noveco. Tāpēc ārstam ir nepārtraukti jāmācās un jābūt gatavam diskutēt par citu viedokli, nevis pildīt tikai ārstēšanas protokolus.
Ir uzskats, ka 95% ir dzīvesveida slimības. Tipisks piemērs ir iedzimtais diabēts. Izjautājot pacientu izrādās, ka visa ģimene ļoti mīl saldumus.
Skatījums uz situāciju kopumā.
Pirms vairākiem tūkstošiem gadu, jau tika aparkstīta cilvēces degradācija. Pašreizējā situācija atklāj degradācijas dziļumu visās sfērās. Cilvēki pieņem nopietnus lēmumus, tad kad ir tuvu vai jau ir dziļā krīzē. Tagad atklājas cik daudzi neapzinās situāciju un pieņem neapzinātīgus lēmumus. Reti sastopam Cilvēkus, kuri apzinās, ka jāsāk apzināties kas notiek. Reti kurš saprot, ka nekad nebūs kā bija un sāk izziņas procesu.
“Klausīšanās cilvēkā, kas veido loģiski pamatotus argumentus, kļūst par ekskluzīvu iespēju smelties estētisku baudījumu un izcilību. “ Juris Rubenis.
