Sakodiena celšana.

Nodiluši zobi izraisa ne tikai kosmētisku defektu, bet arī maina sakodienu. Tā kā visi orgāni mūsu ķermenī  ir ciešā sasaistē, disharmonija vienā muskuļu grupā rada izmaiņas citā. Tāpēc bieži vien izrādās, ka nodilušo zobu dēļ izmainītais žokļa stāvoklis ir iemesls gan sliktam miegam un galvas reiboņiem un sāpēm, gan sāpēm žokļos, sprandā un mugurā.

Tiek atzīts ka priekšlaicīga novecošana un grumbas ap muti bieži ir saistītas ar nepareizu sakodienu.

Ir divi iemesli zobu nodilšanai  abrāzija un erozija.

Abrāzija piemīt  cilvēkiem, kuriem žokļu sakodiens ir ļoti spēcīgs un neatslābst pat miegā. Parasti šādu neveselīgu muskuļu sasprindzinājumu veicina galvenokārt psihoemocionālais stāvoklis un stress. Pat pēc aizmigšanas žokļi ir sakosti, un cilvēks neapzināti griež zobus, tāpēc tie strauji nodilst. Šādu parādību sauc par bruksismu.

Erozija ir skābju ietekmes izraisīta zobu emaljas dilšana.

Zobu erozijas cēloņi:

· Pārmērīga skābu produktu lietošana uzturā. Daudzi pārtikas produkti satur skābes, kas var veicināt zobu erozijas attīstīšanos. Tie ir dažādi augļi (īpaši citrusaugļi), limonādes, skābas sulas, kafija, vīns, etiķi saturoša pārtika u.c. produkti.

· Kuņģa darbības problēmas. Dažādu kuņģa slimību rezultātā (gastrīts, kuņģa čūlas), kā arī citu veselības problēmu dēļ kuņģa skābe var nokļūt mutes dobumā un nonākt saskarē ar zobiem, izraisot zobu eroziju.

· Apkārtējās vides iedarbība. Ar skābēm un to saturošām vielām piesārņota vide (piemēram, strādājot rūpnīcās, ķīmiskās laboratorijās) var izraisīt skābju daļiņu ieelpošanu un nokļūšanu cilvēka mutes dobumā, tā veicinot zobu erozijas veidošanos.

Risinājums:  

Pie erozijas nepieciešama kuņģa slimību ārstēšana un higiēnas ievērošana!

1. Individuālā darba plāna sastādīšana atkarībā no defekta lieluma.

2. Pie nelielas abrāzijas tiek atjaunoti nodilušie zobu pauguri, lai mazinātu zobu destrukciju, plaisāšanu un lūzumus.

3. Kad sakodiena augstums ir samazinājies par 2 un vairāk mm, ir notikušas izmaiņas žokļa locītavās, tāpēc ir svarīgi atjaunot optimālas žokļu attiecības.

4.  Šī jautājuma risināšanas veidus nosacīti var iedalīt četrās skolās, no kurām neviena nav ideāla, par cik ir maz ļoti līdzīgu pacientu ar vienādiem simtomiem – ir dažādi sakodieni. Ir dažādi psihoemocionālie stāvokļi, dažādi sapratnes un apzinātības līmeņi , gan pacientiem, gan ārstniecības personām. Tāpēc, ir ļoti svarīga savstarpējā sapratne

5. Individuālas kapes izgatavošana ko nosaka zobārsts (mīkstās, cietās plastmasa kapes), kas jāvalkā 24 stundas diennaktī. Pēc ēdienreizēm tās jāizņem, jānotīra, lai zobiem nebūtu saskare ar skābiem produktiem. Kapes pasargās zobus no tālākas dilšanas un palīdzēs noteikt zobu optimālo sakodiena augstumu. Šajā periodā pacients var izjust diskomforta sajūtu, jo ar kapēm tiek panākts optimāls sakodiens (skatīt.bildi), kad priekšzobi ir atslogoti, sānu zobi nosacītā pārslodzē.

6. Ļoti svarīgi ir saprast, ka pie pazemināta sakodiena ir pārslodze žokļu locītavā, ka izraisa locītavas skrimšļa un locītavas virsmu bojājumus. Nēsājot kapes atjaunojas dabīgais smadzeņu un muskuļu refleksu loks. Par labu rezultātu liecina tas, kad bez kapēm ir sliktāka pašsajūta, nekā ar kapēm. Tādā gadījumā restaurācijas saņem adekvātu slodzi un kalpo ilgāk. Ir pētījumi, kas apstiprina skrimšļa un locītavu virsmu atjaunošanos pēc sakodiena augstuma stjaunošanas.

Ir ļoti svarīgs „Individual  biological response” –  pacienta atbildība un apzināšanas.

Adaptācijas laiks ir atkarīgs no pacienta psihoemocionālā stāvokļa un sakodiena izmaiņām. Tas ilgst no 2 nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Vizītes pie zobārsta ir katras 2 nedēļas.

7. Estētiskā sakodiena augstuma atjaunošana. Pacients tiek pierakstīts pie zobārsta uz dažām vizītēm, kas ilgst 1.5-2.5h, kuras laikā tiks atjaunota katra zoba pareizā anatomiskā forma un augstums ar jaunākās paaudzes nano-hibrīdu kompozītu plombējamiem materiāliem, kas pēc savām bioloģiskām un fizikālām īpašībām ir maksimāli pietuvināts dabīgiem zoba audiem.

Jāņem vērā, ka plombas un citas konstrukcijas mutē ir pakļautas nodrupšanas vai pat izlūšanas riskam. Risinājums – individuālas kapes izgatavošana. To, kāda kuram piemērotāka, muskuļus relaksējoša vai zobu virsmu sargājoša, nosaka zobārsts. Pie šī svešķermeņa, ko pirms gulētiešanas ievieto mutē, pierod ļoti viegli. Īslaicīgo diskomfortu, ja tāds ir, ātri vien kompensē vispārējās labsajūtas uzlabošanās, īpaši jau enerģijas pieplūdums, ko raisa iespēja naktī kārtīgi izgulēties.

8. Regulārā  apskate pie zobārsta. Pēc mutes dobuma sanācijas pirmā vizīte pie ārsta pēc  1 mēneša, turpmāk ik pēc  4 mēnešiem.